Kāda ir atšķirība starp "bezmaksas" programmatūru un "bezmaksas" programmatūru?

Šie ir divi nosaukumi, kurus bieži lieto sinonīmi, bet tālu no tā. Tieši pretēji, starp tām pastāv dziļas atšķirības.

Bezmaksas programmatūra (angļu valodā bezmaksas programmatūra, lai gan patiesībā šis nosaukums var nozīmēt arī bezmaksas, un ne vienmēr bezmaksas, tāpēc bezmaksas hispanisms tiek izmantots arī angļu valodā) ir programmatūras nosaukums, kurā tiek respektēta lietotāju brīvība attiecībā uz viņu iegādāto Produktu , tāpēc pēc iegūšanas to var brīvi izmantot, kopēt, izpētīt, mainīt un pārdalīt.

Segun La Bezmaksas programmatūras fonds, bezmaksas programmatūra attiecas uz lietotāju brīvību palaist, kopēt, izplatīt, pētīt, mainīt un uzlabot programmatūru; precīzāk, tas attiecas uz četrām programmatūras lietotāju brīvībām:

• Brīvība izmantot programmu jebkādiem mērķiem;
• Brīvība pētījums kā programma darbojas un modificēt to, pielāgojot to savām vajadzībām;
• Brīvība izplatīt programmas kopijas, ar kurām jūs varat palīdzēt savam kaimiņam;
• Brīvība uzlabot programma un publiskot šos uzlabojumus citiem, lai visa sabiedrība gūtu labumu.

Viens no neskaidrību iemesliem, kāpēc daudzi cilvēki jauc bezmaksas programmatūru un bezmaksas programmatūru, kā redzējām, rodas no vārda "bezmaksas" neskaidrības angļu valodā.. Šī iemesla dēļ bezmaksas atvērtā pirmkoda programmatūra (FOSS) ir pazīstama arī kā bezmaksas Libre atvērtā koda programmatūra (FLOSS). Tātad, jūs zināt, nākamreiz, kad apmeklējat vietni angļu valodā un sakāt, ka programma ir "bezmaksas", jums būs jājautā sev: ko tas nozīmē? Vai tas ir "bezmaksas" vai "bezmaksas"? Lai atrisinātu mīklu, jūs varēsiet uzzināt tikai to, vai jūs ievērojat 4 iepriekš uzskaitītās brīvības.

Ir arī viegli sajaukt "bezmaksas programmatūru" un "bezmaksas programmatūru", jo bezmaksas programmatūra bieži ir brīvi pieejama vai par izplatīšanas cenu, izmantojot citus līdzekļus; tomēr tas nav nepieciešams.. Tāpēc nav pareizi saistīt bezmaksas programmatūru ar "bezmaksas programmatūru" (parasti to sauc par "freeware"), jo programmatūru, saglabājot savu brīvo raksturu, var izplatīt komerciāli ("komerciāla programmatūra"). Līdzīgi "bezmaksas programmatūra" vai "bezmaksas" dažreiz ietver pirmkodu; tomēr šāda veida programmatūra nav bezmaksas tādā pašā nozīmē kā bezmaksas programmatūra, ja vien netiek garantētas tiesības modificēt un pārdalīt šādas modificētas programmas versijas.

Bezmaksas programmatūras izstrāde nav "hipiju" radīšana. Lai arī ievērojamu ieguldījumu bezmaksas programmatūras izstrādē veic cilvēki, kas to dara prieka un personīga aicinājuma dēļ, daudzi no viņiem par darbu saņem finansiālu kompensāciju. No otras puses, ir daudzi uzņēmumi, kas ir spējuši "padarīt bezmaksas programmatūru par lielu biznesu", piemēram, Google, Canonical, Red Hat, IBM un daudzi citi. Visbeidzot, mēs nedrīkstam aizmirst, ka daudzas reizes bezmaksas programmatūras bizness ir saistīts ar papildu pakalpojumu piedāvājumu programmatūrai, piemēram: tās pielāgošana un / vai instalēšana, tehniskais atbalsts, ziedojumi, sponsorēšana; atšķirībā no licences bāzes uzņēmējdarbības modeļa, kas izplatīts slēgta pirmkoda programmatūrā.

Kāpēc izmantot licences?

Ja ideja ir tāda, ka ikviens var palaist, kopēt, izplatīt, pētīt, mainīt un uzlabot programmatūru, tad kāpēc ir jāizmanto licences? Vai "patentēta programmatūra" nav raksturīga tieši ar licenču izmantošanu? Ehh ... nē!

Pirmkārt, nepieciešamība “aizsargāt” bezmaksas programmatūru, izmantojot licences, izriet no šādas hipotēzes: Ko darīt, ja uzņēmums uzņemas "bezmaksas programmatūras" projektu un aptver to ar "ierobežojošu" vai "patentētu" licenci? Lai tas nenotiktu, ir jāizmanto "bezmaksas" licences, kas aizsargā šos projektus. Otrkārt, tas to parāda atšķirība starp bezmaksas programmatūru un patentētu programmatūru nav saistīta ar licenču izmantošanu vai neizmantošanu, bet gan ar izmantoto licenču veidu.

Tāpat nevajadzētu jaukt bezmaksas programmatūru ar "publiski pieejamu programmatūru". Pēdējā ir programmatūra, kurai nav nepieciešama licence, jo tās "izmantošanas" tiesības ir visai cilvēcei, un tā pieder visiem vienādi. Ikviens to var izmantot, vienmēr juridiskiem mērķiem un norādot tā sākotnējo autorību. Šī programmatūra būtu tā, kuras autors to ziedo cilvēcei vai kuras autortiesības ir beigušās pēc perioda pēc pēdējās nāves, parasti 70 gadu. Ja autors nosaka tā izmantošanu saskaņā ar licenci, lai cik vāja tā būtu, tā vairs nav publiski pieejama.

"Bezmaksas" licences

Lai redzētu visu līdz šim zināmo bezmaksas programmatūras licenču pilnu salīdzinošo sarakstu, iesaku to apskatīt šo Vikipēdijas lapu.